15 Guia de Respuestas

GUÍA DE RESPUESTAS UNIDAD Nº 1: IDENTIDAD DE LA CULTURA QUECHUA AUTOEVALUACIÓN Nº 1 A. 1. F 2. V 3. V 4. F 5. V 6. V 7.

Views 58 Downloads 0 File size 68KB

Report DMCA / Copyright

DOWNLOAD FILE

Recommend stories

Citation preview

GUÍA DE RESPUESTAS UNIDAD Nº 1: IDENTIDAD DE LA CULTURA QUECHUA AUTOEVALUACIÓN Nº 1 A. 1. F 2. V 3. V 4. F 5. V 6. V 7. V 8. F 9. V B. 1. B 2. C 3. C 4. E

UNIDAD N° 2: REJSICHIKUY ISKAY LLANK'ANA A. 1. kanki, kani, kanki 2. rimachikuni, qhellqachikunki, tapuchikuni 3. -chu tapuchinki ñoqa tapuchini, -chu rejsichini  qam rejsichinki, -chu ñawinchachinki  ñoqa ñawinchachini. 4. llank'ay, qhellqay, rimanakuy, añaychay 5. -chu kanki  ñoqa kani, -chu kani  qam kanki, -chu kanki  ñoqa kani 6. -ri, -chu kani  qam kanki, -ri -chu kanki  ñoqa kani, -ri -chu kani  qam kanki. 7. qhellqachinki, tapuchini, tinkuchinki. B. 1. Arí qam ...kanki 2. Arí ñoqa tapuchini 3. Arí qam qhellqanki 4. Arí ñoqa ...kani 5. Arí qam rimanakunki 6. Arí ñoqa rejsichikuni. C. 1. -chu ... rejsichikuni 2. -chu... kani 3. -chu tapuchikunki 4. -chu qhellqachinki 5. ...-chu kani 6. -chu... ñawinchanki 7. -chu...rimanakuni

CH. 1. ¿Tú eres Roberto? 2. Y yo, ¿soy Luis? Sí tú eres Luis 3. Hasta pronto 4. ¿Y tú, haces escribir? 5. ¿Yo traduzco ahora? Sí, tú traduces ahora 6. Completa tú.

AUTOEVALUACION N° 2 A. 1. M 2. A 3. A 4. M 5. A 6. A 7. M 8. A 9. A 10. M B. 1. Arí qam... kanki 2. Arí, ñoqa rejsichikuni 3. Arí, qam ... kanki 4. Arí, ñoqa qhellqachini 5. Arí, qam tapuchinki.

C. 1. ¿Yo soy Margarita? 2. ¿Tú escribes? 3. Yo converso ahora. 4. ¿Tú haces traducir ahora? 5. Responde tú.

CH. 1. ¿Ñoqachu rejsichikuni? 2. Kunan qam rimay 3. Qamchu kunan qhellqanki. 4. Kunan ñoqa tapuchikuni 5. Kunan qam ñawinchachinki.

D. 1. -chu ...kani 2.-chu ...junt'achini 3. -chu ... qhellqanki 4. ... rimay. 5......qam...... E. 1. E 2. C 3. D

UNIDAD N° 3: KURAQ AYLLU KIMSA LLANK'ANA A. 1. ..machulla kashani, tatalla kashanki, kakalla kashan 2. mamaku kashanki, ipalla kashani, mama kashan 3. ...mamallachu qhellqashan, tatallachu tapushan, kakallachu rimanakushan 4. ..ñoqachu...tijrashani, ..qamchu..rejsichikushanki, paychu.. tapushan 5. ..tapushay, ..tijrashachun, .. rimanakushay. 6. ..mamachu kashanki  ...ñoqa....mama kashani, ...ipallachu kashani. .. qam ...ipalla kashani, mamakuchu kashan  ... mamaku kashan. 7. ...chu qhellqashanki  ....ñoqachu qhellqashani, ..-chu junt'achishani  .. qamchu junt'achishanki, ..-chu rejsichikushan  ... paychu rejsichikushan 8.... kashanki  ... ñoqa ... kashani, ... kashani  .. qam ... kashanki, ...kashan . .. pay ... kashan. B. 1. Arí pay .....tata kashan, 2. Arí, qam ..... mama kashanki 3. Arí, allin ..... kashan 4. Arí, kuraq mama qhellqashan. 5. Arí, ñoqa rimanakushani. 6. Arí, qam "arí nispa" kutichishanki 7. Arí kuraq ipalla "allin kashani" nishan. C. 1. Manam allinchu ....kashan 2. Manam .... machuchu rimanakushan 3. Manam ...aukilluchu kutichishan 4. Manam ... mamakuchu tapushan 5. Manam ... kakallachu tijrashan 6. Manam ... aylluchu rimanakushan 7. Manam ... tatachu "arí nishan". CH. 1. Que pregunte don Roberto 2. Yo soy doña Daniela 3. ¿Tú eres la tía Ema? 4. El tío Daniel está respondiendo 5. Ahora el abuelo Roberto está traduciendo. 6. Ahora la familia mayor está dialogando 7. Don Manuel no está diciendo "Hasta pronto" D. 1. Paychu ...mamalla kashan 2. Qamchu ... tatalla kashanki 3 ... payachu (-lla) qhellqashan 4. ....chu tapushan 5. ...-chu ñawinchashan 6.....-chu kutichishan 7. ....lla llank'ashan", ...-lla nishan. E. 1. Qamchu manam nishanki. 2. Rosario paya qhellqashan 3. Mamaku rimachun 4. Kunan ñoqa kutichishani 5. Andrea ipalla "Tinkuykama" nishan.

F. a) kutichichun - kutichispa b) ñawinchachun - ñawinchaspa c) junt'achichun - junt'achispa d) llank'achun - llank'aspa.

AUTOEVALUACIÓN N° 3 A. 1A 2. M 3. A 4. A 5. A 6. M 7. A 8. M 9. M 10. M B. 1. Arí qam ... mama kashanki 2. Arí ñoqa .. kashani 3. Arí ... kakalla qhellqashan 4. Arí ñoqa tijrashani 5. Arí ... ipalla rimashan. C. 1. Manam qamchu ... aukillu kashanki 2. Manam paychu ... mamaku kashan 3. Manam... ma chullachu kutichishan 4. Manam ... ipallachu ñawinchashan 5. Manam ... kakallachu "arí" nishan CH. 1. ..-chu ....-lla kashani 2. ..-lla... llank'ashan 3. ...-chu ...-lla kashan 4. ...ñawinchay 5. ..-chu tijrashan. ..tijrashani. D. 1. ¿Don Roberto es mayor?. No. Don Mario es mayor. 2. ¿Tú eres el abuelo Jesús? 3. Ahora la tía Teresa está hablando 4. El tío Daniel no está respondiendo 5. Abuela Marta, que traduzca don Luis. E. 1. Ñoqa Andrea mama kani 2. Mario kakallachu kuraq kashan.  Manam. Luis kakalla kuraq kashan 3. Ema ipallachu ñawinchashan 4. Noqachu Rosa payalla kashani.  Manam. Qam Rosa ipalla kashanki. 5. Ñoqachu tijrani.  Manam. Kunan Marta tijrachun.

F. 1. bisabuelo 2. bisabuela 3. bien 4. decir 5. estar trabajando

UNIDAD N° 4: SISPA AYLLUY TAWA LLANK'ANA A. 1. ..tataykichu kashani  ....qam rejsisqay kashanki, ...ñañaychu kashanki ..rejsisqayki kashani, ... turaykichu kashan ... rejsisqay kashan, 2... turaychu kashan ..turayki kashan, .. wauqeykichu kashani  ...wauqey kashanki, ...panaychu kashanki ...panayki kashani. 3. ...ñañan rimashachunchu, wauqen tijrashachunchu, panan qallarishachunchu, ipallan ñawinchashachunchu. 4. -chu ñañay kashanki ...ñoqa ñañayki kashani, ..-chu rejsisqay kashanki ...qam rejsisqay kashanki, ...chu panay kashan ...pay panayki kashan. 5. ...wauqeyki kashan ... wauqey kashan, ...panayki kashan. ... panay kashan, ... turayki kashan ... turay kashan. 6. tataykichu panayta tapuchin ...panaykita tapuchin, Turaykichu wauqeyta rejsichin ... wauqeyta rejsichin, Machuykichu payayta ñawinchachin ...payaykita ñawinchachin,. 7. ..-chu ñañayta llank'achini ... qamchu ...ñañaykita llank'achinki, ...wauqeyta rimachin ...wauqeykita rimachin, ...-chu panayta qhellqachinki ...panaykita qhellqachini. 8. ...rimashani ... rimashankichu, ...tijrashanki ...tijrashanichu, ...llank'ashan ...llank'ashanchu. B. 1. ¿Yo soy su primo? No. Tú eres su hermano. 2. Tu hermana Paulina no está preguntando ahora a mi mamá? 3. ¿Tu hermano Pedro lee muy bien' 4. Yo conozco a tu hermana Manuela y a tu hermano Luis? 5. Que no pregunte a tu abuela Margarita. 6. Que comience tu amigo.

C. 1. Marta Paredes mamachu sispa panayki. Manam. Payqa panaymi. 2. Pedro machuyki Mirta payayman qhellqashan. 3. Manachu Manuel kakallay wauqenta rimashan. 4. Ñoqa mamaykita, ñañaykita, turaykita ima rejsini. 5. Qamchu kuraq panayta tapushanki. 6. Ama rejsisqaykita niychu.

CH. 1. Arí kuraq wauqeykiman kutichishanki. 2. Allin kuraq panay kashan. 3. Arí, paypas sispa pananta tapushan. 4. Manam Luisa payay kusa allinchu kashan. 5. Arí, Pedro turayman ñawinchashani. 6. Arí, kunan Margarita sullk'a ñañay llank'ashan.

D. 1. Manam pay Roberto Montes machuychu kashan. 2. Manam Daniela payanta tijrachinchu. 3. Manam sispa wauqeychu kuraq panaykita kutichishan. 4. Manam sispa ñañaykichu "allin kashani" nispa wauqeykita nishan. 5. Manam ñoqa Luisa ñañaykita, kuraq turaykita ima rejsinichu.

6. Manam Pedro turaypas rejsisqantachu tapushan.

E. 1. -chu...-ta .., -ta... tapushanki. 2. ...-yki...-man ñawinchashan. 3. ...n, ...-n...rejsin. 4. ...-chu...-man kutichishani. 5. ...-ta tapuchunchu. 6. ..-ta ...-n ..-n...quellqashan.

F. 1. Panaykichu "allinchu kashanki" nispa tapun. 2. Machuychu payaykita rejsin. 3. Wauqeychu sullk'a ñañaykita kutichishan. 4. Ñoqachu rejsisqayki kani.

AUTOEVALUACIÓN N° 4 A. 1. A 2. M 3. A 4. A 5. M 6. M 7. A 8. M 9. A 10. M

B. 1. Arí, qam Rosa panay kashanki. 2. Arí, ñoqa Marta ñañaykita qhellqachini. 3. Arí, pay sullk'a wauqenta llank'achishan. 4. Arí, mamakuy ñawinchashan. 5. Manan panayta rejsinkichu C. 1. Manam qampas sullk'a wawaychu kanki. 2. Manam Rosa panayta kutichishanchu. 3. Manam ñoqachu Pedro turaykiman ñawinchashani. 4. Manam pay Margarita ipallaychu kashan. 5. Manam Marta qaylla ñañayta tapunchu. CH. 1. ...ñawinchanki 2. ... rejsini. 3. ñawinchashanki. 4. ... qhellqashan. 5. ...tapuchun. D. 1. Ahora yo estoy leyendo a mi hermana menor. 2. No preguntes a mi hermana mayor. 3. ¿Él no está preguntando a tu hermana menor? 4. No. Tú eres mi primo. 5. Él no conoce a mi bisabuelo Pedro.

E. 1. Manachu qam sullk'a payayta rejsinki. 2. Ama pay llank'achunchu. 3. Manam. Qam mamakuylla kashanki. 4. Ñoqa sullk'a ñañaykiman ñawinchashani. 5. Qamchu kunan junt'achisqanki. F. 1. Rejsisqay-rejsisqayki-rejsisqan. 2. Aukilluy -aukilluyki -aukillun. 3. mamakuy - mamakuyki - mamakun. 4. Kuraqniy - kuraqniyki - kuraqnin . 5. Sullk'ay - sullk'ayki - sullk'an.

UNIDAD N° 5: WAWANCHISKUNA PHICHQA LLANK'ANA A. 1. ...-chu ..-kuna kashayku  ...-kuna kashankichis, ...-chu ...-kuna kashankichis ...-kuna kashayku, ...-chu ...-kuna kashanku ... -kuna kashanku. 2. ...-nchiskuna... ...-nchiskuna, ...-nchiskuna... ... -nchiskuna, ...-nchiskuna... ...-nchiskuna... 3. ...niykichiskunachu tapushanku ...sispayniykuna tapushanku, ...ykichiskunachu rimashanku ... ykuna rimashanku, ... ykichiskunachu tijrashanku ...ykuna tijrashanku, 4. ...ninkuna tijrachunkuchu, ...nkuna rimachunkuchu, ...nkuna qhellqachunkuchu, 5. ..niykichiskunachu ñawinchachinku ... niykunachu ñawinchachinku, ...ykichiskunachu rimachishanku ... ykunachu rimachishanku, ...ykichiskunachu rejsichishanku ... ykunachu rejsichishanku, 6. ... ykunachu... ... ykichiskuna..., 7. ...ykunachu... ... ykichiskuna..., ...ykunachu ... ... niykichiskuna... 8 ...ykuna ... ... ykichiskuna..., ...niykuna... ... niykichiskuna ..., ...ykuna... ... ykichiskuna... 9 ...kuna ... ...kuna ..., ... kuna ... ... kuna ..., ...kuna ... ... kuna...

B. 1. Nuestras muchachas están hablando a su abuela. 2. ¿Nuestros hijos están traduciendo al quechua? 3. Nosotros estamos preguntando a vuestros hijos. 4. Vosotros no sois nuestros amigos. 5. Hablad vosotros. 6. Ahora marido y mujer están preguntando a vuestro abuelo. 7. Muchachas, comenzad a escribir.. C. 1. Ñoqa Pedro kani. Pay Marta sispasniyku kashan. 2. Paykuna churinchiskuna kanku. Paykuna payayta rimashanku. 3. Majt'akuna, rejsisqaykichiskunata qhawaychis. 4. Qhari willkaykichiskuna machunkunata rejsichishanku. 5. Tatakunchis mamakunchista tapushan. 6. Warmiykuna ñawinchashanku. CH. 1. Arí, pay sullk'a ususinchis kashan. 2. Arí, ñoqa kuraq majt'aykichis kashani. 3. Arí, paykuna allin churinchiskuna kashanku. 4. Arí, wawaykuna machunkuta tapushanku. 5. Arí, paykuna payankuta rimashanku. 6. Arí, p'asñanchiskuna rimanakushanku.

D. 1. Manam paychu majt'anchis kashan. 2. Manam qamkunachu sipasniykuna kashankichis. 3. Manam ñoqaykuchu ususiykichiskuna kashayku. 4. Manam kunan p'asñaykichiskunata qhawanichu. 5. Manam churiykichiskunata ñawinchachishayku. 6. Manam qhari willkaykichu rimanakuyta qallarishan. 7. Manam aukilluykiman ñawinchanchu. E. 1. ...nchis... -ta rimashan. 2. ... -ta... qhellqachishayku. 3. ...-chu ...ykichis... rejsinkichis. 4. .. yku .. tapuychis. 5. ...kuna, ...kuna, .. kuna ... ñawinchachunkuchu. F. 1. Warmi willkanchis, warmi willkayku, warmia willkaykichis, warmi willkanku. 2. Sipasninchis, sipasniyku, sipasniykichis, sipasninku. 3. Majt'anchis, majt'ayku, majt'aykichis, majt'anku. 4. P'asñanchis,, p'asñayku, p'asñaykichis, p'asñanku. 5. Qharinchis, qhariyku, qhariykichis, qharinku. 6. Warminchis, warmiyku, warmiykichis, warminku.

AUTOEVALUACIÓN N° 5 A. 1. M 2. A 3. M 4. A 5. M 6. A B. 1. Arí qam sispa ñañay kanki. 2. Arí, ñoqa Marta ñañayki kashani. 3. Arí, aukillunkuna qhellqashanku. 4. Arí, ñoqayku qharikunata rimashayku. 5. Arí, ñoqanchis ayllunchiskunata rejsinchis. C. 1. Manam qamkunachu qhari wawakuna kankichis. 2. Manam paychu Rosa rejsisqaykita rejsin. 3. Manam ñoqaykuchu warmi willkaykichiskuna kashayku. 4. Manam Margarita ipallaykutachu tapushayku. 5. Manam ñoqanchischu uray suyu tatakuna kanchis. CH. 1. kashanchis. 2. tapuychischu. 3. tijrashayku. 4. ñawinchanki. 5. qhellqashanku. D. 1. Vosotros sois mis primos. 2. Sus hermanas están dialogando 3. No. Ellas son las nietas.

4. Vuestra muchacha no está respondiendo. 5. Que hablen tus hijas.. E. 1. Ñoqaykuchu panaykikuna kayku. 2. Sispa ñañayta rejsiychis. 3. Ama payanchista tapuchunchu. 4. Manam warmi willkaykuna tijrashankuchu. 5. Qamkuna machukuna kankichis. F. 1. empezamos 2. están respondiendo 3. decís 4. que complete 5. bisnieto 6. niño 7. hermano y hermana

G. 1. c 2. c.

UNIDAD N° 6: QHESHWA T'OJYACHINA SOJTA LLANK'ANA A. 1. oclusiva 2. fricativa 3. oclusiva 4. vibrante 5. lateral 6. fricativa 7. nasal 8. oclusiva 9. oclusiva 10. fricativa. B. 1. reforzada 2. glotalizada 3. simple 4. simple 5. aspirada 6. globalizada 7. reforzada 8. aspirada 9. reforzada 10. reforzada C. . 1. wawa, fuyu 2. nanasqa, lonlo 3. llauli, ch'aki 4. jamuy, kanka 5. qhawana, q'opa

AUTOEVALUACIÓN N° 6 A. 1. M 2. A 3. A 4. M 5. A 6. M B. 1. kachiyuyo, llama 2. thawi 3. mich'a 4. q'echa C. 1. chhika, q'orunta 2. jatun 3. q'ala 4. ñawi 5. kiru CH. 1. wara 2. nanay 3. yapa 4. jamuy 5. qhallu D. 1. C 2. C 3. B 4. E 5. A 6. B

UNIDAD N° 7: RIKHUCHIQKUNA QANCHIS LLANK'ANA A. 1. ..majt'anchismi, ...ipallanchismi, ...p'asñanchismi. 2. ... erqeykum, ...payaykum, ...ñañaykum. 3. majt'aykichismi, ...tataykichismi, ...kakallaykichismi. 4. ... ...sipasqa ñañaykum,...... mamaqa payaykum, ....warmiqa mamaykum. 5. .......waynaqa turanchismi, .... .... qhariqa tatanchismi, ... ...wawaqa ususinchismi. 6. ... ... p'asñaqa ñañaykichismi, ... ... majt'aqa churiykichismi, ... ...warmiqa sispasniykichismi. 7. ...Isabelchu. ...Isabelmi, ...mamachu ...mamam, ipallachu. ... ipallam. 8. ...t'oquchu. ... t'oquchu. ... rumim, ...panpachu. ... panpachu. ...tiyanam, ...punkuchu. ...punkuchu. ...qhawanam. B. 1. Pitaq chay warmi? 2. Pitaq kay qhari? 3. Pitaq saqhay sipas? 4. Imataq kay? 5. Imataq saqhay?

6. Imataq chay? 7. Pitaq kay? C. 1. Chay runaqa Luismi 2. Kay warmiqa Martam. 3. Arì ususiymi. 4. Chayqa Pedrom. 5. Arì, k'aspim. 6. Arì, punkum. CH. 1. Manam chay p'asñaqa ususiychu. 2. Manam kay qhariqa majt'aykuchu. 3. Manam saqhay runaqa ayllunchischu. 4. Manam kayqa qhellqanachu. 5. Manam chayqa tiyanachu. D. 1. ...-qa ...-mi 2. ...-qa ...-m 3. ...taq...? ...-qa ...-m 4. ...-qa ...-m 5. ...-qa ...-m 6. ...-taq...? ...-m 7. ... -taq...? ...-mi. E. 1. Saqhay warmiqa panaykum. 2. Chay majt'aqa wauqeykichismi. 3. Kayqa wasiykim. Saqhayqa tataykim. Chayqa mamaykim. 4. Pitaq machuyki? Pitaq churiyki? 5. Imataq kay? Imataq chay? Imataq saqhay? 6. Saqhayqa aukilluykim. Kayqa warmi willkaykim. F. 1. Mirad a aquellos niños. 2. ¿Conocemos esta casa? 3. ¿Sabéis esta lengua de la gente? 4. ¿Están mostrando ese borrador? 5. ¿Nosotros estamos preguntando a ese profesor? G. Esta es mi familia. Yo soy don Manuel. Mi madre es Margarita. Mi padre es don Luis. Mi abuela es Isabel. Mi abuelo es Roberto. Mi tío es este hombre. Mi tía es esa mujer. Ellos son los familiares mayores. Mi esposa es Paula. Mi hijo es este muchacho. Ahora él está mirando una hoja. Mi hija también es ella. Ella habla muy bien el quechua. Ahora ella está enseñando a aquellas muchachas: este, ese y aquel.

AUTOEVALUACIÓN N° 7 A. 1. M 2. M 3. A 4. M 5. M

B. 1. Puerta 2. Ventana 3. Asiento 4. Hoja 5. Luz C. 1. A 2. B 3. B 4. D 5. E CH. 1. ...-taq...-pi... 2. ...-qa ...-m 3. ...-taq ...? ...rumi...-m. 4. ...-na -m. D. 1. Esa muchacha es nuestra hermana. 2. Aquel hombre es mi padre. 3. Esa señora pregunta diciendo: E. 1. Kay majt'a punkuta kichashan. 2. Juj erqe payallaykita rejsin. 3. Machuy juj p'anqata qhawashan. F. 1. Arí, ñoqa panaykita rejsini. 2. Saqhay runaqa Martam. 3. Kay majt'aqa punkuta qhawashan.

UNIDAD N° 8: QAYNA PACHAKUNA PUSAQ LLANK'ANA A . ...-pi maskarqanki. ...pichu maskarqani, ...-pi tinkurqa. ...pichu tinkurqa, ....pi tapurqanku. ...-pichu tapurqanku. 2. ...-chu ...-ywan maskarankichis, ...-ykiwan maskarayku, ...-chu ...-ywan tijrarqa. ...-ykiwan tijrarqa, ...-chu ...ywan wiñarqa. ... -ykiwan wiñarqa. 3. ...-ykipi rimarqayku, ...-ykipi ñawincharqayku, ...-ykipi takirqayku. 4. ...rikhurankichis? ...-pi ...rikhurayku, ...maskarankichis? ...-pi maskarayku, ... tapurankichis? ... -pi tapurayku. 5. ...-pi ...-ywan kutichiranku, ....pi ...-ywan tapuchiranku, ...-pi ... ywan junt'achiranku. 6. ....nwan ...-manta chayamurqa, ...-nwan ...-manta qhellqamurqa, ...-nwan ... -manta tapumurqa. 7. ...-ta ripurqankichis. ...ripurqaykuchu, ...-ta kutirqankichis. ...kutirqaykuchu, ...-ta rirqankichis. ... rirqaykuchu. 8. ...pichu...wañurqa. ...-pi wañurqa, ...-pichu ...wiñarqa. ... -pi wiñarqa, ...-pichu ... takirqa. ...-pi takirqa. 9. ...maskarankichis, ... rejsirayku, ...tijraranchis. B. 1. Qamkuna qayna wata Qosqopi tiyarqankichis. 2. Qayna p'unchau tataywan sumaq Arika llajtata rejsirqani.

3. Ñoqayku qayninpa p'unchau jamaut'ata Yachay wasipi maskarqayku. 4. Mamanchis kay llajtapi qheshwata yachachirqa. 5. Kay killapi machuy Machu Pijchupi wañurqa. C. 1. Yo me encontré con tu hermano ayer en la calle Alameda. 2. Mi hermano con mi hermana se encontraron en Arica el mes pasado. 3. Aquí leímos con mi tía ante ayer. 4. Los profesores llegaron de la ciudad de Pisaq. 5. Yo crecí con vuestro padre en esta gran ciudad. CH. 1. Ñoqa mamaywan kay sumaq llajtapi tiyarani. 2. Payayta machuy kay sumaq wasipi maskarqa. 3. Arikapi kuraq panayki sispa wauqeyta rejsirqa. 4. Qayna p'unchau ñoqayku Alameda ñanpi ipallaykiwan tinkurqayku. 5. Pika llajtamanta ñoqayku ancha qayninpa p'unchau chayamurayku. D. 1. Manam kay jatun llajtapichu Garcilaso tata wañurqa. 2. Manam Inti ñanmantachu kutimurqayku. 3. Manam qayna watachu jamaut'awan qheshwata yachachirqani. 4. Manam churiykunachu machuykuwan ñawincharanku. 5. Manam ñoqayku willkaykiwan rimanakuraykuchu. E. 1. ...-wan ...-pi...-ta ...? 2. ...-pi ...-wan. 3. ...-manta ...-wan ... 4. ...-pi ...-ta ...-wan ... 5. ...-ta -pi... F.

Una familia llegó ¿Dónde está tu padre y tu madre? ¿Vivías con ellos? Ellos vivían aquí? ¿Dónde están? No conocía esta hermosa casa. ¿Están bien ellos? ¿A qué ciudad se fueron? Enseñaron en esta ciudad, en la ciudad de Pisaq? Yo no conversé con tu hermana menor. Tampoco conocí a tu hermano mayor. ¿Ellos vivieron con vosotros en esta hermosa ciudad? ¿Ellos no sabían el quechua? Habla, habla, ¿dónde están tu padre y tu madre? Yo estoy buscando a ellos.

AUTOEVALUACIÓN N° 8 A. 1. M 2. M 3. A 4. M 5. A 6. A 7. M. B. 1. imurqa, chayamurqanku 2. rikhumurqa, maskamurqani, suyamurqankichis.

C. 1. C 2. B 3. E 4. B 5. A 6. C CH. 1. maymanta ...wan ...-rankichis. 2. ...-pi ...-wan ...-rqayku D. 1. Arí, qayninpa p'unchau Arikata ripurqa. 2. Arí, qayna wata chayamurqayku. 3. Arí, jatun Qosqo llajta karqa. 4. Arí, ñoqa kay llajtapi wiñarqani. E. 1. Manam kunan p'unchauqa lunes p'unchauchu karqa. 2. Manam kaypichu qayninpa wata wauqeykita maskarqayku. 3 Manam machuychu Arikapi wañurqa.

UNIDAD N° 9: SUTINCHISKUNA ISQON LLANK'ANA A. 1. ...-pa ...ykiqa ...-s, ...-pa ...nqa ...-si, ...-q...yqa...-si. 2. ...-pa ..?  Chay sipaspa...Julias, ...-q ...? Saqhay p'asñaq ... Pilarsi, ...-q ...? Kay wawaq ...Inessi. 3. ...-q ...ykichisqa..., ...-pa ...nchisqa ..., ...-q ... nkuqa ... 4. ...-ypa ...rirqa, ...-ypa ...kutirqa, ... -niypa ... rejsirqa. 5.... -wan rejsirqankichis? ...sipaswanqa ...-tas rejsirayku, ...-wan rimarqankichis? ... mamawanqa ...-tas rimarayku, ...-wan rikhurqankichis? ... warmiwanqa ...-tas rikhurayku. 6. ...-ykiq ...-n ... ...-ypa ...-n..., ...-niykiq ...-nin ... ... -niypa ...nin ..., ...ykiq ...-n... ... -ypa ...-n ... B. 1. Imataq sutiyki? 2. Imas paypa sutin? 3. Piwansi juch'uy p'asñan rantimurqa? 4. Mayta kuraq churiyki rirqa? 5. Imas paykunaq sutinku? 6. Piwan Marta Arikapi tiyan? C. 1. Marta Rosata tapurqa: imataq sutiyki? 2. Llajtaypa sutinqa Arikas. 3. Pedro tatas ayllunwan Qosqota rirqa. 4. Martaq machunsi Inti ñanpi tiyarqa. 5. Martas qayna p'unchau Qosqopi p'achanta rantirqa. CH. 1. ¿Cómo se llama esta persona? 2. ¿Cuál es tu nombre? ¿Es Rosa? 3. ¿Quién vivía en esta calle el año pasado? 4. ¿Cuándo salieron de la ciudad de Cusco? 5. ¿En qué calle viste a mi hermana ante ayer?

D. 1. Ñoqaq sutiyqa Martam. 2. Kuraqniypa sutinqa Luismi. 3. Ñoqayku Tataywan Osorno llajtata purirqayku. 4. Inti ñanpi paykuna p'achata rantimuranku. 5. Qayna p'unchau warmiykiq tatan Qosqomanta chayamurqa. E. 1. Manam ñoqaq sutiyqa Elsachu. 2. Manam juch'uy p'asñanchu Arikamanta chayamurqa. 3. Manam qayninpa p'unchauchu Luispa tatan Qoyllur ñanta maskamurqa. 4. Manam ñoqachu Martaq wasinpi rantirani. 5. Manam wauqeykikunachu chaupi llajtakama mamaykiwan purirqanku.

AUTOEVALUACIÓN N° 9 A. 1. A 2. A 3. A 4. M 5. M 6. A. B. 1. B 2. D 3. A 4. A 5. D C. 1. ..-si ... -man... 2. ...-pa ..-si ... -pi... 3. ...-puni ...-ni ... 4. ...-manta ...-wan ... 5. Saqhaymanta ... -wan ... CH. 1. Arí, ñoqa qheshwata rimarqani. 2. Arí, pay Alameda ñanta maskarqa. 3. Ñoqa panaykiwan qayna p'unchau tinkurqani. 4. Arí tukuy llajtakunata rejsini. D. 1. Manam ñoqayku Arikata rejsirqaykuchu. 2. Manam qamkunachu qayna wata Machu Pijchupi tiyarqankichis. 3. Manam ñoqayku kay llajtata jamurqaykuchu. 4. Manam machuykita rikhurqanichu. E. 1. Yo fui a tu casa ayer. 2. ¿Vosotros no conocisteis mi casa? 3. Nosotros buscamos a vuestro abuelo y a vuestro papá. 4. Mi prima buscaba la calle Estrella en el centro de la ciudad.

F. 1. Andreachu sutiyki. 2. Llojsiy, puriy, kutimuy. 3. Manachu kakallayta Lima llajtapi maskarqanki. 4. Imataq sutiyki?

UNIDAD N° 10: QAYNA PACHA MANA TUKUSQA CHUNKA LLANK'ANA A. 1. ...-s ...jamusqankichis, ...-s ...kutimusqaku, ...-si ... watukamusqanchis, ...-si ... rantimusqanki. 2. ... puñusqankichis, ...takasqani, ...rantisqanki. 3. ...-man yaykusqankichis. ...-man yaykusqayku, ...-man kutisqankichis. ...-man kutisqayku, ...-man jamusqankichis. ...-man jamusqayku. 4. ...juevessi..., sabados, ...martessi. 5. ...tinkumusqankichu, ...jamusqanichu, ...kutimusqakuchu, ...rimasqaykuchu. 6. ....pichu ...rimasqaku, ...-pichu ...puñusqaku, ...-pichu ...marq'anakusqaku. B. 1. Ellos habían venido a Cusco el año pasado. 2. Ayer habíamos llegado junto con mi padre a Huaylas. 3. Nosotros habíamos ido alegres a la ciudad de Huaylas. 4. Luis había dormido con su familia en Santiago. 5. Nosotros habíamos abierto tu casa con mi madre. C. 1. Qamkuna qayna p'unchau Arika llajtamanta chayamusqankichis. 2. Ñoqayku wasiykiman kusa kusisqa yaykusqayku. 3. Qayninpa wata kusa sumaq wata kasqa. 4. Ima killapi tatayki mamaykiman Qosqota risqa? 5. Piwan qayna tuta payaykiq wasinpi puñusqanki? CH. 1. Ñoqayku usqhayta Santiagopi Luista maskasqayku. 2. Qayna p'unchau wasi punkuykita takasqaku. 3. Qayna wata ñañaykuna Arikaman yaykusqaku. 4. Qayna p'unchau machuykita marq'asqayku. 5. Ñoqayku tataykiwan Qosqopi wasiykita kicharisqayku. D. 1. Manam aylluykitachu qayna wata watukusqayku. 2. Manam Arikapichu waq runakunata suyasqaku. 3. Manaraq Viña llajtata rejsisqaykuchu. 4. Manam punkuykita Talka llajtapi takasqachu. 5. Manam qayninpa p'unchauchu puñunamanta jatarisqanchis. E. 1. ...chayasqa. 2.... maskasqankichis. 3. ...qhellqasqaku. 4. ...watukusqa. 5. ...yaykusqaykuchu

AUTOEVALUACIÓN N° 10 A. 1. B 2. D 3. C 4. B 5. A B. 1. ...-si ...-ta ...kicharisqa. 2. jayk'aq ...-ta risqaku 3. Chayqa ... -ta rejsisqaku. 4. ...-raq..., ichaqa...yaykusqa. 5. Imanasqa ...-wan ...-pi...suyasqaku. C. 1. chayamun, jatarinku 2. jatarirqayku, marq'anakurqankichis 3. kicharisqaku, watukusqankichis 4. kusikuychis, takay 5. watukuspa, puñusqa. CH. 1. Dicen que ante ayer había sido domingo. 2. Dicen que habían llegado de Cusco mis hermanos. 3. Dicen que mi abuela se había levantado rápidamente de la cama. 4. Dicen que mi padre había abierto la puerta con toda su fuerza. D. 1. Qayna p'unchau Pedro kakallay Luis kakallayman Qosqopi watukusqa. 2. Payay wasi punkuyta takashan. 3. Warmiy wasi ukhupi rimashan 4. Manaraq erqekuna Yachay wasimanta chayamunkuchu. E. 1. Arí, kakallay kusa kusisqa kashan. 2. Arí, tatay mamaywan marq'anakushanku. 3 Arí, kusa sumaq llajtay kasqa.

UNIDAD N° 11: JAMUQ PACHA CHUNKA JUJNIYOQ LLANK'ANA A. 1. ...-si ...-ta qomunki, ...-si ...-ta mikhumunqa, ...-s ...-ta ruramusajku. 2. ...-s jamunqa, ...-s ...rantinqa, ...-si ...rejsinqa. 3. ...a ...-ta ... maskamunkichis, ...-s ... -ta rantimusajku, ...-s ...-ta qhawamunqaku. 4. ...-chu ...-manta jamunqaku, ...-chu ... -manta llojsimusunchis, ...-chu ... -manta kutimunqaku. 5. ...maskanña.  ...maskanña, ...rimankiña. ... rimaniña, ...puñuniña. ... puñunkiña. 6. ...watukunqaku. ... watukunqakuchu, ...kicharinqaku. ... kicharinqakuchu, ...yaykunqaku. yaykunqakuchu, jamunqaku. ...jamunqakuchu.

...

B. 1. Dicen que pasado mañana tú saldrás de esta casa. 2. Dicen que tras pasado mañana lloverá en la ciudad dePica. 3. Nosotros compraremos pasado mañana la ropa. 4. Vosotros descansaréis tras pasado mañana en la casa de hospedaje. 5. Dicen que los estudiantes dormirán en la casa del profesor. C. 1. Manachu paqarin P'acha wasipi p'achata rantinki. 2. Paqarinsi Santiagopi kusata paranqa. 3. Minchhatas samana p'unchau. 4. Paqarin tataykiwan Qhatupi chojlluta mikhusajku. 5. Kunan tutachu chaupi jawapi puñusunchis. CH. 1. ¿En qué mercado compraré la carne hoy? 2. ¿Con quién comprarás la ropa mañana en la casa de ropa? 3. ¿Qué dará tu madre a tu padre en la ciudad de Santiago? 4. Pasado mañana lloverá en Santiago? 5. ¿Comeremos el poroto con tu padre en Arica? D. 1. No haré el pan con tu madre. 2. ¿Mañana comprarás el pantalón en el mercado? 3. ¿Nosotros compraremos la sandalia con dinero en la ciudad de Pisaq? 4. El próximo año estaremos en esta casa del saber? E: 1. ...puñusaq. 2. ...qorpachanki. 3. ...rantimunqa. 4. ...samasunchis. 5. ...mikhusajku. 6. ...qhawankichis. 7. ...qonqaku.

AUTOEVALUACIÓN N° 11 A. 1. D 2. B 3. C 4. A 5. C B. 1. Paqarin ...rinqaku. 2. ...qayninpa ... purisqa. 3. ...rajsirqakuchu. 4. Wayruqa ... chojlluta. 5. ... sapan samanqa... C. 1. puñurankichis, ruphanqa 2. parasqa, qorpachasqaku 3. mikhunqaku, rurasajku, 4. samaq, qoq

CH. 1. Yo hospedé a tu abuelo en mi casa el año pasado. 2. El mes de enero es el mes del descanso, por eso yo iré con mi familia a Arica. 3. Mi señora irá cada día al mercado, luego comprará la carne y el choclo ahí. 4. Yo no olvido a mi pueblo y a mi casa. D. 1. Ñoqa paqarin wasiykiman tutataña chayasaq. 2. Qayna p'unchau wasiyki qayllapi Osornopi puñurani 3 Qosqopiqa febrero killapi kusata paran. 4. Ñoqa ña sutiykita qonqaruniña. Mayqentaq? E. 1. Arí, sapay qorpachaqwan wasinpi rimarani. 2. Arí, ñoqa sapa tuta wasi qayllaykiman jamuni. 3. Arí, panaykuna paqarin t'antata ruranqaku. F. 1. Manam allinchu kunan tuta puñurani. 2. Manam minchhatachu Santiagopi kusata ruphanqa. 3.Manam julio killapichu kusata chirinqa.

UNIDAD N° 12: KURKUNCHIS CHUNKA ISKAYNIYOQ LLANK'ANA A. 1. ...-yta rikhuni. ...-ykita rikhunkichu, ...-yta qhawani. ...-ykita qhawankichu, ...-yta rejsinichu. ...-ykita rejsinkichu. 2. ...-nchu ... ...-nchu... ...-nchu... ... -nchu... ...-nchu ... ...-nchu. 3. ...-nta rikhusqa. ...-nta rikhusqa, ...-nta rejsisqa. ...-nta rejsisqa. ...-nta qhawasqa. ...-nta qhawasqa. 4. ...nta janpichinqa. ...-nta takachinqa. ...-nta rejsichinqa. 5. ...-yki... ...-yqa ...ypi ..., ...-yki ... ...-yqa ...ypi..., ...-yki ... ...-yqa ...-ypi ... 6. ...? ...-qa qhawanapaq, ...? ...-qa rimanapaq, ...? ...-qa qhellqanapaq. B. 1. Mi abuelo está contando de su cuerpo a los muchachitos. 2. Tú te acordarás cada día como yo de tu corazón. 3. Nosotros enseñaremos en esta misma ciudad, de nuestro cuerpo. 4. Nosotros no nos enfermaremos como los muchachos. 5. Que no trabaje él como yo para el pueblo nuevo. C. 1. Unayña Pedro machunkunaq wasinta risqa. 2. Martin jamaut'aman kirunkunata qhawachin. 3. Minchhata jamaut'a p'asñakunaman juj willanata willanqa. 4. Paqarin tataykiq sutinta, qampa kikin sutiykita ima yuyarisaq. 5. Yau maj'ta! Jayk'aq wasiyta rinki? CH. 1. ¿Cuándo cantarás para el profesor? 2. ¿Qué es esto? ¿Es la espalda? 3. ¿Los niños esperarán al profesor dentro de la casa? 4. ¿Hace tiempo contasteis de vuestros cuerpos. 5. Nuestra cabeza y nuestro ojo duele?

D. 1. Manam Margarita panay sonqunta rejsinchu. 2. Manam saqhay warmiq umanchu anchata nanashan. 3. Manam ch'ulla ñawillachu chay warmacha. 4. Manam saqhay p'asñakunachu kunan machuykita sonqunmanta tapushanku. 5. Manam chay runachu ususiykikunawan qhasqomanta, ch'unchulimanta ima rimashanku. E. 1. Qué será, qué será. Para ti, para mí, para ti, para mí. 2. Qué será, qué será. Son dos hermanas, pero sus conocimientos no es uno solo. 3. Qué será, qué será. Una puerta se abre, se cierra. 4. Qué será, qué será. En medio de la barriga hay un cuero arrugado. 5. Qué será. qué será. Aquí está bien, aquí no. Aquí